“Tie saldie gurķi ir pārāk skābi, tie ir marinēti?”
Tā viņa runā. Viņa katru dienu mani pārsteidz reizēm ar savu kosmisko pārgalvīgumu un reizēm ar absolūto racionalitāti.
“Ko Tu gribētu redzēt sapnī?” es jautāju kaut kad pirms gulētiešanas.
“Kas rādīsies, tas rādīsies, tur neko nevar gribēt,” viņa man saka.
Vienu vakaru mēs pārrunājam mūsu kaķa neseno nāvi. Kaķis bija slims. Ļoti slims. Tam nebija nekādu izredžu izdzīvot, tāpēc, tam bija jākļūst par iemidzināto kaķi.
“Vai Tu zini, ko nozīmē būt iemidzinātam?” es viņai jautāju. Viņa ilgi domā, es redzu, ka viņa zina atbildi.
“R.I.P. kaķis,” viņa man saka.
“Vai Tu zini, ko nozīmē “R.I.P.?” es turpinu.
Viņa atkal brīdi padomā: “Really impressive person”.
Man ir grūti nesmaidīt pat šādā brīdī.
Esmu pārliecināta, ka viņa būs rakstniece.