Cidonijas Latvijā ieceļojušas no tālās Cidangas pussalas un par to atvešanu jāpateicas jūrniekam Teodoram Piņķim, tieši viņa kuģis skābos augļus pirmo reizi ieveda Latvijas ostā. Lai arī sākumā latviešu saimnieces cidonijas izvēlējās skaisto ziedu, ne augļu dēļ, tomēr ar laiku tika atrasts arī dzelteno bumbuļu pielietošanas veids. Ja sieviete vēlējās atteikt preciniekam, tad nevajadzēja teikt “nē”, pietika iedot cidoniju, lai viss būtu skaidrs. Piedevām, dzirdot “nē” precinieks varēja apvainoties, toties saņemot cidoniju, smalkais tonis apvainošanos pilnībā izslēdza un aizliedza. Tieši tāpēc ilgu laiku cidonija tika uzskatīta par visu vecmeitu un vecpuišu aizbildni.